Jau vairāk kā 90% no Latvijas teritorijas ir biotopu ekspertu pārstaigāta un šis biotopu izplatības un vērtēšanas projekta posms strauji tuvojas noslēgumam. Līdz šī gada beigām plānots pabeigt visus lauku darbus. Lielākā daļa no inventarizācijas datiem jau ir iekļauta dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Līdz ar to pieejama arī ikvienam tās lietotājam.
Ko tas nozīmē FSC sertificētam uzņēmumam, kura tvērumā ir t.s. kontrolētās koksnes standarts FSC Controlled Wood FSC-STD-40-005 V3-1?
Uzņēmumiem, kuru tvērumā ir iekļauts t.s. kontrolētās koksnes standarts jeb FSC Controlled Wood FSC-STD-40-005 V3-1 un kuri izejmateriālu iegūst Latvijā, attiecībā uz īpaši aizsargājamo biotopu apzināšanu un aizsardzību (indikators 3.3) drīzumā riska mazināšanas pasākumu ietvaros varēs izmantot sistēmu “Ozols” un būtiski samazināt savas lauku pārbaudes.
Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu aizsardzību (indikators 3.1) datu sistēmu “Ozols” var izmantot daļēji, lai noskaidrotu vai interesējošā zemes vienībā, kvartālā un nogabalā nav reģistrēta kāda jau zināma īpaši aizsargājamas sugas atradne un/vai tā aizsardzībai izveidota aizsargājama teritorija. Īpaši aizsargājamo putnu ligzdošanas vietas šeit nav skatāmas un tās jāpārbauda dabā.
Vai datu sistēma “Ozols” pilnībā aizstāj Meža biotopu instrumentu “Latbio”?
Sistēma “Ozols” pilnībā aizstās biotopu instrumentu “Latbio” tikai tad, kad būs līdz galam pabeigta Eiropas nozīmes biotopu apzināšana, reģistrēšana un kvalitātes vērtēšana – aptuveni 2021. gada jūnijā. Līdz tam sistēmu “Ozols” ES nozīmes biotopu aizsardzībai var izmantot tajās platībās, kur veikta inventarizācija un dati pēc to kvalitātes pārbaudīšanas iekļauti datu sistēmā.
Vai man ir pieeja sistēmai “Ozols”?
Dabas datu pārvaldības sistēmai “Ozols” pieeja iespējama divos līmeņos – kā publiskam (VIESA statusā) un kā autorizētam (REĢISTRĒTA LIETOTĀJA statusā) lietotājam. Tie savstarpēji atšķiras ar pieejamo datu detalizācijas pakāpi un datu apstrādes iespējām.
Riska mazināšanas pasākumu īstenošanai rekomendējam, iegūt un izmantot REĢISTRĒTA LIETOTĀJA statusu. Lai to iegūtu, nepieciešams aizpildīt elektronisko pieteikšanās veidlapu un saņemt šī lietotāja statusu.
Kā lietot dabas datu pārvaldības sistēmu “Ozols”?
Sākumā var vispārīgi iepazīties ar informācijas sistēmu “Ozols”, izmantojot publisko VIESA statusu (https://ozols.gov.lv/pub). Lai atrastu interesējošo zemes vienību meklētāja logā, augšējā kreisā malā, ievada zemes vienības kadastra apzīmējuma numuru. Piemērā attēlota zemes vienība, kurā atrodas Eiropas nozīmes aizsargājams biotops. Tas iezīmēts ar tumši zaļu krāsu. Viesa statusā redzamas meklējamā objekta kadastra vienības ārējās robežas (gaiši zila līnija), taču nav redzams meža nogabalu slānis, kā arī cita aprakstoša informācija.
1. attēls
Apskatot šo pašu objektu, izmantojot REĢISTRĒTA LIETOTĀJA statusu, redzama detālāka informācija (attēls Nr.2).
Lai meklētu objektu pēc kadastra vienības apzīmējuma numura, to ievada meklētāja logā, kas atrodas rīku joslā kreisajā pusē “MEKLĒŠANA”, “Meklēt pēc kadastra” (apvilkts ar sarkanu līniju).
2.attēls
Lai kartē varētu ieraudzīt meža nogabalu slāni, rīku joslas kreisajā pusē zem izvēlnes “Slāņi” izvēlēties slāni “Meža dati”. Efektīvam darbam ieteicams lietot arī citus datu slāņus, piemēram ortofotoattēlus, informāciju par bioloģiski vērtīgiem zālājiem lauksaimniecības zemēs u.tml. (3.attēls).
3.attēls
Tā kā pagaidām daļa identificēto ES nozīmes biotopu datu vēl nav apstiprināti un pilnībā pieejami viesa un reģistrēta lietotāja kartē, tad ieteicams izmantot kartes izdruku zem izvēlnes “Rīki” / “Kartes izdruku sagatavošana” / OZOLS_FSC_5000.mxd (4.attēls). Šajā lejup lādētajā failā būs redzama detāla papildus informācija par izvēlēto kadastra vienību, t.sk. ar sarkanu atzīmēti ES nozīmes biotopi un ar dzeltenu krāsu atzīmēti potenciālie ES nozīmes biotopi, kuri vēl tiek apsekoti un/vai gaida savu izvērtēšanas procesu (5.attēls). Jāuzsver, ka šie potenciālie ES nozīmes biotopi nav attēloti pamata kartē.
4. attēls
5.attēls
Lietojot datu sistēmu “Ozols” 2020. gadā jāņem vērā, ka tomēr dabas skaitīšana nelielā Latvijas teritorijas daļā vēl nav pabeigta, tādēļ šogad nepieciešams veikt papildus pārbaudi, vai interesējošā zemes vienībā ir veikta biotopu inventarizācija. Platībās, kurās nav veikta ES nozīmes biotopu inventarizācija, noteikti vēl jāizmanto instruments “Latbio” un paaugstināta riska nogabalu apsekošana dabā.
Vai ir kādas izmaiņas saistībā ar riska mazināšanas pasākumiem citiem indikatoriem?
Attiecībā uz indikatoru 1.11 “Arodveselība un darba drošība” izmaiņu nav un uzņēmumiem jāpiemēro līdzšinējie riska mazināšanas pasākumi.
Runājot par risku mazināšanu indikatoriem 3.1 un 3.6., kas attiecināms uz kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un aizsardzību un RTE putnu ligzdošanas vietu aizsardzību, daļēji var izmantot nesen publicētās valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu digitālās kartes, kas pieejamas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes uzturētā interneta vietnē. Tās sadaļā https://is.mantojums.lv/ pieejami interesanti kultūras pieminekļu apraksti. Savukārt, digitālās kultūras pieminekļu kartes skatāmas sadaļā https://karte.mantojums.lv/.